Krakova 06.04.09. plkst. 18:13

Vakar ierados Krakovā agri no rīta- nakts vilciens no Prāgas pienāca pus 7 no rīta. Ap 5, kad vilcienā pamodos, paskatoties pa logu pārņēma tāda kā māju, kā savējo sajūta...jo vilciens brauca garām laukiem, kur nesen kūla bija dedzināta!:)Tā kā biju Krakovā tik agri svētdienas rītā man gluži nejauši izdevās piedzīvot īstu Pūpolu svētdienas jeb, kā vietējie to šeit sauc, Pelnu svētdienas garu. Ap 8 uz ielām parādījās mūki, mūķenes un mācītāji, ap pus 8 sāka zvanīt baznīcu zvani visās pilsētas malās un cilvēki lēnām sāka plūst baznīcu virzienos. Ikvienam no viņiem rokās bija tādas kā dekorācijas, kas veidotas no smilgām, sausajiem ziediem, pūpoliem un dažkārt pat no konfektēm. Daži vietējie man paskaidroja, ka tā esot tradīcija- šīs dekorācijas, jeb palmas, jānes uz baznīcu un tad nākošajā gadā tās jāsadedzina un pelni jākaisa uz galvas. Kāpēc tas jādara tā arī nesapratu!:)

Šodien tāda izdevusies dienaJ Pamodos laicīgi- uz brokastīm, ko te dod par brīvu! Pastaigāju pa pavasarīgajām ielām, kas šodien pat nav pārāk tūristu piebāztas. Vakar par godu Pūpolu svētdienai visas ielas bija cilvēku pilnas, visi baznīcu zvani zvanīja un cilvēki staigāja apkārt ar sauso ziedu un smilgu veidojumiem.

Lielāko dienas daļu pavadīju internetā pētot un lasot dažādu informāciju- galvenokārt Austrijas vēsturi! Neizsakāmi aizraujošiJhahaha...un, protams, palutināju sevi ar izcilo kebabu, ko var dabūt mazā stūra veikaliņā un, stāstus par kuru biju dzirdējusi no Ingrīdas, Ievas un Džeroda.

Mani sajūsmina tas cik pasaule ir maza un cik lielas ir iespējas satikt kādu pazīstamu cilvēku gandrīz ikvienā vietā, kur dodos. Prāgā satiku savu paziņu Lauru no Anglijas un šovakar satikšos ar vienu amerikāņu paziņu Lonu, ko satiku, kad strādāju Argonautā. Vienmēr ir patīkamāk izbaudīt kausu tradicionālā poļu brūvējuma kopā ar kādu paziņu. Oklaski...kā saka!:)