Serbija

Vieta ar laipniem, izpalīdzīgiem cilvēkiem, skaistām sievietēm, gariem vīriešiem, labu alu, gardām zemenēm, bagātiem kukurūzas laukiem un sarežģītu, karu plosītu vēsturi. Lēnā gaitā ejot pa Mihailova ielu Belgradā (gājēju iela Belgradas centrā, vieta, kur cilvēki tiekas, lai tiktu pamanīti...place to see and to be seen) nemaz nav iespējams noticēt un iedomāties, ka vēl tikai 10 gadus atpakaļ šeit bija karš. Cilvēki smaida, valkā tos pašus zīmolus, ko var redzēt visur citur Eiropā, joko, mīl un bauda dzīvi.
Iebraucot no Ungārijas Serbijā saņemu savu pirmo zīmogu jaunajā pasē...oficiāli esmu pametusi Eiropas Savienību un nonākusi reģionā, kur Rietumi satiekas ar Austrumiem...un tā tas ir bijis no pašiem pirmsākumiem. Serbijas ziemeļu daļa Vojvodina ir daudz rietumnieciskāka kā biju gaidījusi. Vojvodinas galvaspilsētā Novi Sadā ielu nosaukumi rakstīti latīņu burtiem, informācijas zīmes it visur divās valodās- serbu un angļu. Ikviens ko satieku runā angliski. Gājēju iela pilsētas centrā pilna ar mazām kafejnīcām un picērijām, cilvēki dzer karsto šokolādi un priecājas par brīnišķīgo laiku un vasaras iestāšanos līdz pat vēlai naktij.
Vojvodina ir lauksaimniecības centrs, kukurūzas un labības lauki ir tūkstošiem hektāru lieli. Serbija lepojas ar savām vīna darīšanas tradīcijām un lēnām atgūstas no sociālisma nodarīta posma vīna darīšanas nozarei...Tā kā sociālisma laikā privātīpašums nepastāvēja, tad daudzas no mazajām vīna darītavām tik nolemtas lēnai iznīcībai...Dažas lēnām atkopjas un atgriežas pie senajām tradīcijām- Novi Sad universitātēs lauksaimniecības fakultātē ir īpaša laboratorija, kas strādā pie jaunu vīnogu šķirņu un vīnu izveides.
Ar vietējiem nav viegli uzsākt sarunu par vēl tik nesenajiem 90-to gadu notikumiem- viss vēl pārāk labā atmiņā. No pāris teikumiem, ko izdodas izlobīt no sarunām var noprast, ka Vojvodinas iedzīvotāji nemaz ar neiebilstu iegūt neatkarību no pārējās Serbijas vai vismaz lielāku autonomiju. Vienīgais, kas Novi Sadā liecina par karu un 1999.gada NATO bombardēšanu ir jaunie tilti pāri Danubei. Visi vecie tika uzspridzināti.
No Novi Sadas dodos pusotras stundas braucienā uz Belgradu- 2 miljonu lielu, pelēku galvaspilsētu, kas pirmā brīdi nepavisam nešķiet pievilcīga. Braucot cauri priekšpilsētām skatam paveras visnotaļ bēdīgi un šokējoši skati- apmēram kā no filmām par Indiju. Cilvēki dzīvo izgāztuvēs, būdas saslietas no dēļu galiem un mazi bērni skraida visapkārt...jo tuvāk centram, jo vairāk pēc Eiropas izskatās.  Pilsētas centrā ir redzamas gana daudz vēsturiskas mājas un pāris arhitektūras pieminekļi, bet šo pilsētu pavisam noteikti nevar salīdzināt ar citām Eiropas pilsētām (jāņem vērā fakts, ka Belgrada pēdējo 2000 gadu laikā ir bijusi gandrīz pilnībā iznīcināta vairāk kā 60 reizes- pēdējas 3 reizes ir bijušas pēdējo 60 gadu laikā). Galvenā gājēju iela pilsētas centrā ir lielisks piemērs Belgradas vēsturei...uz vienas ielas blakus var redzēt ēkas, kas celtas 18. un 19.gs, tām tieši blakus ēkas no 50-tajiem gadiem un turpat ēkas, kas celtas 5 gadus atpakaļ. Kā teica mana jaunā serbu draudzene Bojana (dāma ap 60, kas nepārtraukti smēķē paštītas cigaretes un izskatās kā no 60-tajiem):”Es nāku uz Mihailova ielu, lai redzētu un novērtētu to, kas man ir tagad. Jaunos cilvēkus, kas smaida un ir brīvi...Es pazaudēju savus labākos 10 dzīves gadus Miloševiča un viņa politikas dēļ.”
Pēc 4 ar Bojanu pavadītām stundām un pilna Serbijas un Belgradas vēstures izklāsta, nav iespējams neiemīlēt šo valsti un pilsētu (lai gan pirmajā brīdī šķita, ka nevar būt nekas vairāk nepievilcīgs kā Belgrada). Un serbi māk jokot...:) Mazs politisks joks (gan jau būs daži, kas sapratīs) Tito brauc mašīnā un pirms krustojuma šoferis viņam jautā: „Uz kuru pusi brauksim- pa labi vai pa kreisi?” Un Tito atbild: „Griez pa labi, bet pagriezienu rādi pa kreisi!”

Buda un Pešta

Viena no manām mīļākajām, ja ne pati mīļākā, pilsēta, ko līdz šim esmu apmeklējusi. (tam gan, protams, ir dažādi iemesli:)hahaha...)Kaut gan San Francisko tomēr laikam Budapešta nepārspēj!
2 miljonu pilsēta ar plašam ielā, lieliem parkiem un vecāko metro Eiropā. Budapeštu veido 2 daļas- vecākā jeb Budas daļa un jaunākā Peštas daļa, ko savieno vairāki tilti. Vēlās vakara stundās paveras vienkārši neatkārtojams skats no tiltiem uz abām pilsētas daļām - izgaismoto Ungārijas parlamenta ēku Peštas pusē un pili Budas pusē.
Budas daļa ir skaista, parkiem klāta un kalnaina...ir vērts veltīt pilnu dienu šīs puses izpētei, jo noteikti laikā jāierēķina daudzās atpūtas vietas un soliņi uz kuriem nogurušās kājas pūtināt. Peštas puse savukārt aizrauj ar savu lielpilsētas izjūtu, veikaliem un mazām ielas kafejnīcām. Budapeštas lielais tirgus atgādina Rīgas centrāltirgu tikai atstāj daudz tīrāku un sakoptāku iespaidu...un ir daudz mazāks un uz tūristiem orientēts. Un kur vēl labāk nobaudīt tradicionālo ungāru ēdienu lagošu (eļļā cepta, taukaina maizes pankūka ar krējumu un sieru vai jeb ko citu, ko sirds kāro- neveselīgi un garšīgi un tikai 1 eiro!:))!
Un kur nu bez slavenajiem Budapeštas termālajiem baseiniem un vannām! nevaru iedomāties lieliskāku veidu kā pavadīt dienu- siltā baseinā un sauļojoties:)Satriecoši...vecas ungārietes nekautrējas izrādīt savus dotumus un veci ungāru kungi, sēžot baseinā, spēlē šahu...
Vislabākais, ka aizbēgt no pilsētas burzmas ir ļoti vienkārši- 10 minūšu gājiens un es atrodos uz salas Danubes vidū, kur ir tikai pāris kafejnīcas un parki!Cilvēki sauļojas, spēlē futbolu un daži rūpējas par Ungārijas demogrāfisko pieaugumu!:)
Un es, protams, vēl neesmu pieminējusi satriecošās ballītes...ir sajūta, ka ikviens bārs un klubs Budapeštā ir ar īpašu atmosfēru, savu rozīnīti un izceļas ar kaut ko īpašu.
Jā, Budapešta noteikti paliks atmiņā un priecājos, ka būs iespēja atgriezties!:)

Road to Budapest

Tātad...tik sen neko neesmu rakstījusi!!!Bet patiešām nav bijis laika- tik daudz jaunu iespaidu, izjūtu un domu. Un tam visam pa virsu vēl jāmācās un jāstrādā!:)
Pēdējais ieraksts ir par Vīni...no Vīnes devāmies uz Českij Krumlov- mazu pilsētiņu Čehijā ar lieliski saglabājušos pili un vecpilsētu no 14. gadsimta. Pilsētiņa pamatoti ir iekļauta UNESCO aizsargājamo vietu sarakstā! Pilsētiņa maza ar daudz līkumotām, šaurām, bruģētām ieliņām, upi, kas tek cauri pilsētiņas centram un lieliskām āra kafejnīcām upes krastos. Cilvēki draudzīgi un atsaucīgi- gan vietējie, gan pilsētas viesi bauda mierīgas pēcpusdienas un vietējo brūvējumu. Českij Krumlov lepojas ar savu vietējo alus darītavu un tās gatavoto tumšo alu- nemaz ar nav slikts!:)Patiesībā var gandrīz ar Brengulīti salīdzināt!Un blakus pilsētā tiek gatavots īstais un vienīgais Budweiser, kas ir šī vārda cienīgs!:)Budvar alus darītavai vēl joprojām ir konflikts ar amerikāņu alus darītavu, kas arī izmanto Budweiser vārdu, bet tās gatavotais alus negaršo ne uz pusi tik labi, cik Čehijā gatavotais. Tā nu baudu vietējo brūvējumu, dodos izbraukumā ar riteņiem, braucu ar laivu pa upi un sauļoju savas baltās kājas, un vienkārši baudu šīs senās pilsētiņas maģisko burvību. Iespējams pat, ka varu piešķirt šai vietai pirmo vietu savā līdz šim baudāmāko vietu sarakstā!:)
Tālāk ceļš ved uz Prāgu...pēc Prāgā pavadītās apmācību nedēļas sajūta tāda kā atgriežoties mājās!Zināmas visas labākās vietas, ielas un viss pārējais. Baudu divas principā brīvas dienas, satiekos ar kolēģiem, kas ir pilsētā tajā pašā laikā un vienkārši atpūšos!
No Prāgas rīta agrumā dodamies uz Teplice nad Metuji- mazu, melnu punktu uz kartes, kas ievērojams ar to, ka tam blakus atrodas satriecoši skaists dabas parks ar milzīgiem, dabiskiem akmens veidojumiem. Ceļš uz turieni interesants ar to, ka mans uzdevums ir nogādāt grupu galamērķī- un, protams, ka es nezināju, ka Čehijā ir divas Teplices(katra savā valsts malā)un esmu nopirkusi biļeti uz nepareizo!:)bet viss beidzas laimīgi un varam doties baudīt dabu un 3 stundas garu pastaigu dabas parkā!:)
Teplice- Krakova!Prieks atgriezties- divas ar pusi dienas Krakovā no kurām 2 varu pavadīt pati pēc saviem ieskatiem (tas nozīmē, ka nav obligāti jātiekas ar grupu, ja negribu). Laiku pavadu lasot un mācoties daudz un jaunu informāciju par vietām, kurās jau esam bijuši un vietām uz kurām vēl dosimies (gan ar šo grupu, gan manām nākošajām grupām!)un vakarā dodos uz Nathan`s Villa hosteli, uz bārbekjū ar paziņām, ko ieguvu iepriekšējā reizē, kad biju Krakovā.
Tālāk seko Tatri...satriecoši skaistas ainavas un daudz svaiga gaisa!:)Dodamies pārgājienā kalnos- paredzēts nopietns pārgājiens aptuveni 3km augstumā, bet tā kā kalnos vēl ļoti daudz sniega, nākas samierināties ar vieglāku, bet ne mazāk skaistu pārgājiena maršrutu.
Un tagad esmu nonākusi līdz Budapeštai. Mans apmācību brauciens ir principā beidzies- vēl pēdējās vakariņas kopā ar grupu šovakar, rīt jāpabeidz visas administratīvās lietas un tad oficiāli viss ir beidzies!
Taisos uzkavēties pāris dienas Budapeštā, tad aizbraukt līdz Bratislavai un tad uz Vīni, lai sāktu pati savu pirmo braucienu un satiktu savu pirmo grupu!:)
Laikam jau man tev patiesi jāpasakās, ja esi izlasījis šo ierakstu līdz beigām...diezgan garš sanāca, bet cerams, ka tādēļ ne mazāk interesants:)

Vīne

Ierados piektdienas rītā plkst. 5.30...ielas tukšas, viss kluss. Hostelis, kurā paliku šo nakti, ir mazliet ārpus centra un tā kā no autoostas tur nokļūstu ar apakšzemes vilcienu, no Vīnes neko daudz neredzu. Hosteļa istabā var tikt tikai 2 pēcpusdienā, kas nozīmē, ka man ir aptuveni 8 stundas, ko pavadīt apskatot pilsētu un baudot savu sabiedrību. Dodos pilsētas centra virzienā un savu mazo pilsētas apskates tūri sāku pie svētā Stefana katedrāles, kas būvēta gotikas stilā un ir visnotaļ iespaidīga ēka (jumtu klāj aptuveni pus miljons krāsainu jumta flīžu no Ungārijas). Staigāju pa tukšajām ielām un baudu Vīnes varenību un pirmos rīta saules starus. Pilsētas apskatei un vēsturiski nozīmīgajām ēkām un vietām nepievēršu visnopietnāko uzmanību, jo zinu, ka šo pašu ceļu izstaigāšu kopā ar saviem tūristiem un grupas līderi, kas mani apmācīs.
Sestdienā sākas mana apmācība un pirmā tūre, kurā dodos. Iepazīstos ar Terēzi, kas mani apmācīs nākošās 2 nedēļas. Visnotaļ jauka un patīkama angļu dāma labākajos gados. Sagatavojamies tūrei, kas nozīmē sagatavojam informāciju saviem tūristiem, sakopējam informāciju par vietām, kur dosimies un tā tālāk. Vakarā pirmā grupas tikšanās- šoreiz tikai 5 cilvēki grupā, tā kā problēmām nevajadzētu būt.
Apskatot Vīni pamatīgāk pārņem vēl lielāka un īstāka varenības sajūta. 700 gadus ilgusī Hofsburgu dinastijas vara ir redzama un jūtama visur- pilīs, baznīcās, muzejos, milzīgajos dārzos un parkos. Ikvienā stāstā tiek pieminēts kāds no Hofsburgu dinastijas.
Vīnes opera- patiesi skaists piedzīvojums. Nostāvēju rinda stundu, lai dabūtu lēto 3 eiro biļeti stāvvietā. Sistēma visnotaļ vienkārša- nopērc lēto biļeti, uzkāp gandrīz līdz pašiem operas griestiem, uzsien savu šalli vietā, kur gribi stāvēt (vislieliskākā vietu rezervēšanas sistēma) un dodies izpētīt skaisto operas ēku.
Pametot šo iespaidīgo pilsētu, pārņem patiess prieks, ka atgriezīšos.

Pēdējā diena Krakovā

Pēdējās pāris stundas Krakovā...mazliet skumji,jo satikti tik daudz jauni, interesanti cilvēki, bet tajā pašā laikā nevaru sagaidīt brīdi, kad došos tālāk. Mana jaunā dzīve un piedzīvojumi sākas pēc 2 dienām!:)
Krakova ir lieliska pilsēta- skaista vecpilsēta, iespaidīga arhitektūra, brīnišķīga pastaiga gar Danubes upi. Un satriecoši kebabi!:)
Es vienmēr esmu domājusi, ka tas vai tev patīk un paliek atmiņā kāda konkrēta vieta, ir atkarīgs no cilvēkiem, ko satiec. Krakova noteikti paliks atmiņā! Kazimiers jeb ebreju rajons Krakovā pavisam noteikti ir mana šī brīža iecienītākā vieta šeit. Mazās kafejnīcas, terases, tirgus laukums Kazimiers centrā un vietējie cilvēki ar bohēmisku piesitienu!Pat fakts, ka piedzēries poļu bezpajumtnieks lamāja mani trīsstāvīgiem vārdiem tikai tāpēc, ka biju kopā ar angliski runājošiem cilvēkiem, nemaina manas izjūtas par šo vietu. Tas pat varbūt piedeva tādu īstās dzīves piegaršu manai saulainajai pēcpusdienai Krakovas ielās!:)
Priecē sajūta, ka šeit atgriezīšos un zināšu mazās sānu ieliņas, interesantus stāstu, pagalmu, kur tika filmēta filma "Shindlers list" un pārējie mazie sīkumi....
Un tagad...somu plecos un autobuss uz Vīni un manu jauno dzīvi:)hahaha...nevaru vien sagaidīt!

Krakova 06.04.09. plkst. 18:13

Vakar ierados Krakovā agri no rīta- nakts vilciens no Prāgas pienāca pus 7 no rīta. Ap 5, kad vilcienā pamodos, paskatoties pa logu pārņēma tāda kā māju, kā savējo sajūta...jo vilciens brauca garām laukiem, kur nesen kūla bija dedzināta!:)Tā kā biju Krakovā tik agri svētdienas rītā man gluži nejauši izdevās piedzīvot īstu Pūpolu svētdienas jeb, kā vietējie to šeit sauc, Pelnu svētdienas garu. Ap 8 uz ielām parādījās mūki, mūķenes un mācītāji, ap pus 8 sāka zvanīt baznīcu zvani visās pilsētas malās un cilvēki lēnām sāka plūst baznīcu virzienos. Ikvienam no viņiem rokās bija tādas kā dekorācijas, kas veidotas no smilgām, sausajiem ziediem, pūpoliem un dažkārt pat no konfektēm. Daži vietējie man paskaidroja, ka tā esot tradīcija- šīs dekorācijas, jeb palmas, jānes uz baznīcu un tad nākošajā gadā tās jāsadedzina un pelni jākaisa uz galvas. Kāpēc tas jādara tā arī nesapratu!:)

Šodien tāda izdevusies dienaJ Pamodos laicīgi- uz brokastīm, ko te dod par brīvu! Pastaigāju pa pavasarīgajām ielām, kas šodien pat nav pārāk tūristu piebāztas. Vakar par godu Pūpolu svētdienai visas ielas bija cilvēku pilnas, visi baznīcu zvani zvanīja un cilvēki staigāja apkārt ar sauso ziedu un smilgu veidojumiem.

Lielāko dienas daļu pavadīju internetā pētot un lasot dažādu informāciju- galvenokārt Austrijas vēsturi! Neizsakāmi aizraujošiJhahaha...un, protams, palutināju sevi ar izcilo kebabu, ko var dabūt mazā stūra veikaliņā un, stāstus par kuru biju dzirdējusi no Ingrīdas, Ievas un Džeroda.

Mani sajūsmina tas cik pasaule ir maza un cik lielas ir iespējas satikt kādu pazīstamu cilvēku gandrīz ikvienā vietā, kur dodos. Prāgā satiku savu paziņu Lauru no Anglijas un šovakar satikšos ar vienu amerikāņu paziņu Lonu, ko satiku, kad strādāju Argonautā. Vienmēr ir patīkamāk izbaudīt kausu tradicionālā poļu brūvējuma kopā ar kādu paziņu. Oklaski...kā saka!:)

Par ko ir stāsts

Tiem, kas zina un īpaši tiem, kas nezina...Esmu devusies piedzīvot pasauli!:) Un radās man tāda doma- vieglāk būtu izveidot tā saucamo Blogu, lai nav jāpavada garas stundas rakstot vēstules visiem, kas grib zināt kā man iet. Un te nu es esmu!!!!:) Jau iepriekš atvainojos savām draudzenēm skolotājām (Laurai un Egijai) par gramatikas kļūdām, nepareizi sastādītiem teikumiem un svešvalodas piejaukumiem manos nākošajos (un arī šajā) literārajos savārstījumos.
Sēžu vienā mazā Prāgas bārā, kas atrodas blakus vietai, kur dzīvoju un, kas kļuvis jau par manējo!:)Bārmenis mani pazīst un sveicina...bet nepārprotiet. Tas tāpēc, ka nāku te katru dienu bezvadu internetu izmantot!:)
Noteikti ir kāds, ka šo lasa (iespējams kļūdas pēc vai "aiz neko darīt") un brīnās, ko es daru Prāgā!
Atbraucu pirms nedēļas uz apmācību darbam tūrisma firmā (starp citu, darbu arī dabūju)!!!Līgumu cieši pie sirds piespiedusi, priecājos par dzīvi!:) Mācības bija garas un grūtas- ilgas stundas, daudz informācijas, daudz jaunu iespaidu un interesantu cilvēku. Negulētas stundas, protams, nemaz nepalīdzēja mundrumu uzturēt!:)hahaha....visiem, kam esmu un neesmu stāstījusi, darbs, ko darīšu izklausījās pēc sapņu darba pirmo reizi, kad par to dzirdēju. Un vislabākais ir tas, ka tāds tas šķiet vēl joprojām.:)Pirmais brauciens (kopā ar pieredzējušu līderi) sāksies nākoš sestdien 11.aprīlī Vīnē. Saucas "Ceļš uz Budapeštu". No Vīnes došos uz Bratislavu, tad uz Českij Krumlov (nav ne jausmas, kā tā vieta saucas latviski), Prāgu, Tatriem (pāris dienas kalnos, svaigā gaisā un ar skaistiem skatiem:) ) un visbeidzot uz Budapeštu. Pēc pirmā mācību brauciena došos tādā pašā braucienā, bet nu jau viena un kā līdere. Mazliet bailīgi, bet nevaru vien sagaidīt! Un pēc tā nāk piedzīvojums, ko nevaru vien sagaidīt un par ko nespēju vien beigt priecāties- brauciens uz Balkāniem. 15 dienas vietā par kuru man visai maza nojausma un priekšzināšanas (būs laikam nākošā nedēļa jāpavada lasot, mācoties un meklējot informāciju), bet, kas man šķiet visnotaļ interesanta.

Tas tā apmēram par tuvākajiem nākotnes plāniem...principā gribēju tikai iesakt rakstīt, lai ir iemesls turpināt!:)
Ceru, ka kādam tas liksies gana interesanti!

ja kādam ir interese varat paskatīties www.intrepidtravel.com mājaslapu. Tas ir darbs, ko darīšu!:)