Vīne

Ierados piektdienas rītā plkst. 5.30...ielas tukšas, viss kluss. Hostelis, kurā paliku šo nakti, ir mazliet ārpus centra un tā kā no autoostas tur nokļūstu ar apakšzemes vilcienu, no Vīnes neko daudz neredzu. Hosteļa istabā var tikt tikai 2 pēcpusdienā, kas nozīmē, ka man ir aptuveni 8 stundas, ko pavadīt apskatot pilsētu un baudot savu sabiedrību. Dodos pilsētas centra virzienā un savu mazo pilsētas apskates tūri sāku pie svētā Stefana katedrāles, kas būvēta gotikas stilā un ir visnotaļ iespaidīga ēka (jumtu klāj aptuveni pus miljons krāsainu jumta flīžu no Ungārijas). Staigāju pa tukšajām ielām un baudu Vīnes varenību un pirmos rīta saules starus. Pilsētas apskatei un vēsturiski nozīmīgajām ēkām un vietām nepievēršu visnopietnāko uzmanību, jo zinu, ka šo pašu ceļu izstaigāšu kopā ar saviem tūristiem un grupas līderi, kas mani apmācīs.
Sestdienā sākas mana apmācība un pirmā tūre, kurā dodos. Iepazīstos ar Terēzi, kas mani apmācīs nākošās 2 nedēļas. Visnotaļ jauka un patīkama angļu dāma labākajos gados. Sagatavojamies tūrei, kas nozīmē sagatavojam informāciju saviem tūristiem, sakopējam informāciju par vietām, kur dosimies un tā tālāk. Vakarā pirmā grupas tikšanās- šoreiz tikai 5 cilvēki grupā, tā kā problēmām nevajadzētu būt.
Apskatot Vīni pamatīgāk pārņem vēl lielāka un īstāka varenības sajūta. 700 gadus ilgusī Hofsburgu dinastijas vara ir redzama un jūtama visur- pilīs, baznīcās, muzejos, milzīgajos dārzos un parkos. Ikvienā stāstā tiek pieminēts kāds no Hofsburgu dinastijas.
Vīnes opera- patiesi skaists piedzīvojums. Nostāvēju rinda stundu, lai dabūtu lēto 3 eiro biļeti stāvvietā. Sistēma visnotaļ vienkārša- nopērc lēto biļeti, uzkāp gandrīz līdz pašiem operas griestiem, uzsien savu šalli vietā, kur gribi stāvēt (vislieliskākā vietu rezervēšanas sistēma) un dodies izpētīt skaisto operas ēku.
Pametot šo iespaidīgo pilsētu, pārņem patiess prieks, ka atgriezīšos.